Celtniecība ir viena no lielākajām nozarēm jebkurā pasaules vietā, jo visiem cilvēkiem ir vajadzīgas mājvietas, vietas kur strādāt, kā arī dažādi veikali un cita veida celtnes. Tieši tāpēc arī celtniecības sfēra parasti ir arī viena no vispelnošākajām un tajā pat bez padziļinātām zināšanām ir iespējams nopelnīt visai lielu atalgojumu. Bet tieši tāpēc, ka šīs algas ir tik lielas tad arī uzņēmējiem ir liela motivācija kaut kādā veidā mēģināt šīs algas samazināt vai arī mēģināt automatizēt pēc iespējas vairāk darbu. Līdz šim vēl neviens nav izveidojis pietiekoši gudru un lokanu robotu, kas spētu izdarīt tādus darbus, kā krāsošana, špaktelēšana, vadu instalācijas, tapešu līmēšana, iekaramo griestu veidošana un grīdas izlikšana. Un to visu vēl jo projām dara cilvēki. Bet tas savukārt nozīmē tikai to, ka ir liela motivācija uzņēmējiem domāt par veidiem, kā kaut kādā veidā šos procesus automatizēt, jo pat aizstājot tikai vienu no tiem ieguvums būtu ļoti liels un būtu iespējams investēt uzreiz vēl lielākus līdzekļus citu procesu un darbu aromatizācijai. Un iedomājieties nākotni, kur pēc 20 gadiem jaunu māju ir iespējams uzbūvēt 20 dienu laikā un to pilnībā spēs izdarīt roboti. Tas būtu daudz ātrāk efektīvāk un lētāk, jo lai gan robotus sākumā vajag uztaisīt, tomēr tie pēc tam maksā ļoti lēti, jo tiem ir vajadzīga tikai elektrība nevis liela alga. Un, protams, pie mums šeit Latvijā noteikti varētu likties, ka celtniecības nozarē strādājošie nemaz nesaņem tik daudz, jo, lai gan 1000 Eiro liekas liela naudas summa, ja tā padomājam tad tā nemaz nav un celtniecībā strādājošajiem visu dienu ir jādara fizisks darbs lai šādu naudu nopelnītu. Bet ārzemēs šie atalgojumi jau ir krietni vien lielāki un nereti sastāda pat 3000 vai 4000 Eiro mēnesī, kas nozīmē tikai to, ka 10 cilvēku komanda varētu mēnesī izmaksāt pat līdz 40000 Eiro un par šādu naudas summu tiek iegūtas tikai 1600 darba stundas no visām iespējamajām 7200 darba stundām mēnesī un, pietiktu tikai ar 3 robotiem lai varētu nostrādāt tikpat daudz stundas cik mēnesī nostrādā 10 cilvēku komanda. Tas, protams, būtu tad, ja robots spētu strādāt tikpat ātri, kā to dara cilvēki, kas sākumā noteikti tā nebūtu, bet pēc laika tas tā noteikti būtu iespējams un vēl pēc laika roboti varēt strādāt pat vēl ātrāk kā cilvēki jo viņi nekad nenogurst un viņiem nav vajadzīgas pīppauzes vai arī laiks, kad runāties vienam ar otru un viņiem ir nepieciešama tikai enerģija un uzdevums, kas tad arī tiks izpildīts.

Nākotnē celtniecība noteikti tiks apgriezta ar kājām gaisā un mums būs vajadzīgs ļoti liels adaptācijas periods, kamēr mēs varēsim pieņemt, ka celtniekiem savā nozarē vairs nebūs ko darīt un visu viņu vietā varēs atrisināt un izdarīt roboti. Un kad tas notiks, tad visā pasaulē visi celtniecībā strādājošie vairs nebūs vajadzīgi un viņus ēnām sāks aizstāt automatizētas mašīnas. Un pat tad, ja sākotnēji roboti strādāt 10 reizes lēnāk kā cilvēki uzņēmējam tas tik un tā ir izdevīgāk, ja viņam enerģijas izmaksas robotam izmaksā 100 reizes mazāk nekā cilvēka alga, kas tik un tā sanāktu 10 reiz ietaupījums!

Celtniecības nozare jebkurā ekonomikā ir viena no vispelnošākajām nozarēm un celtniecībā strādājošie uzņēmumi, kā arī uzņēmēji un darbinieki parasti ir vieni no vis-apmaksātākajiem cilvēkiem savā kategorijā. Celtniecība vienmēr ir bijusi un arī vienmēr būs viena no tām nozarēm, kurās cilvēki izvēlas ieguldīt daudz naudu un laiku, jo ikvienam no mums ir vajadzīgs savs mājoklis un arī uzņēmumiem un dažādām valsts iestādēm ir vajadzīgas telpas, kurās veidot uzņēmējdarbību un cita veida darbības. Tieši tāpēc arī augot pasaules ekonomikām arī celtniecības nozare ir viena no tām jomām, kas aprasti piedzīvo vienu no vislielākajām izaugsmēm. Bet tāpēc, ka lielākā daļa izaugsmes notiek tieši no kreditēšanas un kredītu izsniegšanas, tad ir ļoti grūti paredzēt, cik no būvniecības nozares patiesībā ir nepieciešama un cik daudz, savukārt ir izšķērdība. Būvniecībā lielākā peļņa, kā jau jebkurā industrijā nāk tieši no visdārgākajiem objektiem, kurus tad arī izvēlas turīgāki cilvēki un kuri tad arī var atļauties samaksāt lielākas naudas summas. Tāpēc arī būvniecībā vienkāršus darbus parasti veic praktiski jebkurš uzņēmums un par salīdzinoši vienādām samaksām, bet tiešām nopietnus darbus, savukārt, veic tikai daži uzņēmumi, kuri ir izsitušies šajā luksusa tirgū.

Lai varētu kaut ko uzbūvēt ir vajadzīgs gan cilvēku darbaspēks gan arī materiāli un protams zināšanas, jo bez nevienas no šīm lietām nav iesējams uzcelt ne māju ne pirtiņu. Tāpēc, ka cilvēki ir ļoti izvēlīgi tad mēs parasti gribam atšķirties no citiem mūsu vienaudžiem un tāpēc arī ceļot mājas un cita veida būves mēs gribam tās izveidot glītas un neatvairāmas un tāpēc arī rodas šīs papildus izmaksas. Ja mums visiem būtu labi ar parastu mājokli, kas visiem būtu vienāds, tad šāda mājokļa cena laika gaidā samazinātos ļoti strauji un tieši dēļ tā, ka visi celtniecības uzņēmumi būtu pieraduši celt šādu vienādu mājokli tad tā izmaksas arī varētu visai labi samazināt. Tas ir tāpat, kā sākotnēji ar automašīnām, kad visiem bija labi ar viena veida auto, jo pirms tam mēs nebijām redzējuši neko citu. Bet tad, kad automašīnas jau bija pietiekoši lielam cilvēku skaitam, tad visiem pēkšņi vajadzēja citas krāsas, citu izskatu un dažādas citas lietas, kas tieši tavu auto izceltu no citiem. Un tad tieši tas pats notiek celtniecības nozarē, bet tā tam nebūt nevajadzētu būt un noteikti, ka mājokļa uzcelšanai būtu jābūt vismaz uz pusi lētākai, kā tas ir tagad!

Pagātnē ir bijuši dažādi plāni šo celtniecības procesu paātrināt un izveidot vienu māju plānu, lai pēc tam šo procesu varētu pilnveidot, bet līdz šim tas vēl nevienam nav sanācis, un visticamāk, ka arī tuvāko gadu laikā nekas tāds nenotiks un vienīgi tad, kad parādīsies aizvien vairāk roboti un automātika, tad mēs varam sākt domāt par šādu procesu pilnveidošanu, neiesaistot tajā cilvēkus.

Būvniecības jeb celtniecības nozare Latvijā ir viena no lielākajām ministrijām un tā apgroza līdz pat 2 miljardiem Eiro gadā, bet nozares tīrā peļņa gadā pārsniedz 30 miljonus Eiro. Latvijā ir reģistrēti vairāk kā 6000 būvniecības uzņēmumu, bet lielākā daļa no tiem ir tieši mazie uzņēmumi, kas nodarbina mazāk kā 10 darbiniekus un kuru apgrozījums ir mazāks kā 200 tūkstoši Eiro. Precīzus skaitļus es nepateikšu, bet šis skaitlis it aptuveni 90% no kopējās nozares, kas nozīmē, ka tikai 10% uzņēmumu ir tā saucamie lielie uzņēmumi ar lielāku apgrozījumu un līdz ar to arī lielāku peļņu.

Būvniecības nozare kopumā ir ļoti pakļauta ekonomikas izaugsmei vai pagrimumam un tad, kad notiek strauja ekonomikas izaugsme tad patērētāji vēlas celt dažādus objektus sākot no mājam un beidzot ar rūpnīcām un noliktavām un tāpēc arī pirms krīzes 2007. gadā šī nozare vija ļoti aktīva un nebija grūti tajā dabūt darbu, bet 2008, 2008 un pat vēl 2010. gadi bija visai vāji un daudzi uzņēmumi bankrotēja, no jauna reģistrēto uzņēmumu īpatsvars saruka un kopējais industrijas apgrozījums strauji kritās, jo daudzi projekti tika iesaldēti. Kad notiek ekonomikas izaugsme, tad cilvēki no bankām ņem kredītus un tad ar šiem aizdevumiem arī finansē dažādus celtniecības darbus, un it sevišķi spilgti tas ir novērojams privātmāju celtniecībā, kurā bija strauja izaugsme līdz pat 2007. gadam, bet kā sākās krīze tā būvniecības kritums bija pat 70% apmērā, bet nu jau atkal nozarē ir vērojama izaugsme, jo atkal pilnā sparā norit kreditēšana un cilvēki var saņemt hipotekāros kredītus ar visai labiem nosacījumiem un tas viņiem ļauj iegūt savā īpašumā šīs jaunceltnes un arī nodrošina būvniecības nozares apjomus.

Daudz savādāk ir, piemēram, ar inženierbūvju celtniecību, kur ir nepieciešami speciāli projekti, un šīs būves tiek celtas biznesam. Šajā nozares segmentā kritums bija daudz mazāks un izaugsme arī ir daudz straujāka, jo šādi projekti acīm redzami ir daudz noderīgāki un nav tik stingri atkarīgi no kreditēšanas apjoma, bet pat šeit kopējais kritums sasniedz 40% atzīmi, tomēr tas nevija tik daudz, kā, iepriekš minētie, 70%, kas notika ēku būvniecības segmentā.

Kopumā Latvijā šī industrija nostrādina vidēji nostrādina nedaudz vairāk kā 20 cilvēkus uz vienu uzņēmumu, bet lielākie Latvijas būvniecības uzņēmumi nostrādina par vairāk kā 300 darbiniekus un, ja mēs sarēķinām 6000 vidējo uzņēmumu skaitu ar 20 tad mēs iegūstam vidēji 120 tūkstošus darbinieku, kas tad strādā šajā nozarē un ņemot vērā, ka Latvijā darbspējīgo cilvēku skaits nepārsniedz 1.3 miljonus cilvēku tad šī ir visai nozīmīga ekonomikas daļa. Un tāpēc arī nesen plašsaziņas līdzekļos varējām dzirdēt to, ka valdība grasās noteikt stingrākus standartus, jo būvniecības nozarē līdz pat 45% no algām tiek maksātas aploksnēs un tādā veidā valsts zaudē lielu daļu no saviem ienākumiem. Bet teorētiski, ja jau nodokļi būtu atbilstoši lielākā daļa uzņēmumu maksātu tos, bet tā, kā nodokļi ir pārāk lieli tad arī rodas šī ēnu ekonomika!

Nekustamie īpašumi, to pirkšana, pārdošana ir viena no pasaules lielākajām ekonomikas nozarēm, un līdz ar augstajām īpašumu cenām tad arī šī nozare rada lielu procentu no ikvienas valsts ekonomiskās izaugsmes un nodokļu / nodevu struktūras. Īpašumi ir vajadzīgi pilnīgi visiem cilvēkiem, jo jumts virs galvas, siltums un patvērums ir mūsu primārā vajadzība. Bet tas, ka lielākā daļa nekustamo īpašumu tiek pirkti tieši izmantojot kredītus ir radījis situāciju, kad šo īpašumu cenas ir kļuvušas nesamērīgi augstas un radies ir tā sauktais ekonomikas burbulis. Un tieši šāds burbulis tad arī bija pie vainas 2008. gada ekonomikas krīzei, kad strauji saruka īpašumu cenas un liela daļa spekulantu zaudēja savus ieguldījumus.

Lai labāk saprastu, kā kredīts ietekmē īpašumu cenas, un kāpēc tās kāpj mums ir jāiedomājas situācija, kur kredīti nav pieejami un cilvēkiem ir jāpērk mājokļi vai nu sakrājot naudu vai arī kā savādāk to iegūstot. Šādā situācijā īpašumu cenas būs atbilstīgas tam, cik tad cilvēki reāli var atļauties, jo arī pārdevēji nebūs ieinteresēti uzlikt pārāk augstas tās cenas, ja neviens šos īpašumus nebūs spējīgs iegādāties. Bet tad, kad mēs iesaistām kredītus, un cilvēkiem nu ir iespēja aizņemties naudu un to lēnām atmaksāt, šādi darījumi par lielākām cenām būs daudz biežāki. Un, ja jau tā lielākā daļa cilvēku ņem kredītus tad cenu paaugstinājums šo kredītu ņemšanas skaitli tikai palielinās, bet tie, kuriem būs vajadzīgi mājokļi tos tad arī tik un tā iegādāsies. Un tāpēc, ka patērētājiem ņemot kredītu nav šī nauda jāsakrāj, viņi nevar orientēties, cik tad patiesībā liela šī naudas summa ir un cik to būs grūti atmaksāt. Tāpēc arī paceļot īpašumu cenas, tas īpaši neietekmēs pārdoto mājokļu skaitu, un ieguvēji būs gan kreditori gan nekustamo īpašumu pārdevēji, jo abiem izdosies vairāk nopelnīt. Tieši tādā veidā tad arī rodas šis burbulis, kad cenas nemitīgi kāpj un tiek izsniegti aizvien lielāki un lielāki kredīti, lai gan patiesā mājokļa vērtība ir krietni vien zemāka nekā šī uzskrūvētā cena.

Šādas kredītu īpašības protams nav novērojamas tikai nekustamā īpašuma tirgū, bet arī dažādu citu tehnoloģiju sfērās un, jo vairāk tiek izsniegti kredīti, jo vairāk cilvēki tos vēlas. Pat tie paši bēdīgi slavenie fiksie aizdevumi, sākumā bija ļoti labs pakalpojums cilvēkiem, kas nonākuši ārkārtas situācijā, bet pēc tam, jo vairāk cilvēki tos sāka ņemt, jo vairāk to gribēja, un kāpēc gan nē ja šī situācija ir izdevīga visiem, jo iegūst gan pārdevēji kas pārdod dažādas preces, gan kreditori, kas izsniedz šos kredītus un pēc tam saņem procentu, gan paši klienti, kas var aizņemties un pēc tam atdot no nākamās algas.

Kredīts taču nav nekas slikts, bet ja tas tiek nepareizi izmantot tas var radīt dažādas problēmas, un nekustamo īpašumu tirgus ir tikai viens no šādiem piemēriem!

Nekustamais īpašums ir cilvēka dzīvei ļoti noderīgs, jo ikvienam ir vajadzīgs mājoklis, kurā apmesties un pasargāt sevi no aukstuma, lietus un citām dabas nepilnībām, tāpēc jau no tiem laikiem, kad cilvēki sāka izmantot alas, kā savas mājvietas šī vieta, kur mēs dzīvojam vienmēr ir bijusi svarīga un nozīmīga. Bet pēdējo gadu laikā dzīvokļu māju un būtībā visa nekustamā īpašuma cenas ir kļuvušas ļoti dārgas un tas, savukārt, ir licis neskaitāmiem cilvēkiem izvēlēties kredītus, lai iegādātos šos mājokļus, ka nebūt nav tik labi. Ekonomikas straujās izaugsmes gados, jeb tā sauktajos “treknajos gados” mājokļu cenas pieauga līdz pat 10 reizēm 4 gadu laikā un tā ir neiedomājama naudas summa, jo neviena cita preču kategorija nepiedzīvoja tik lielu cenu pieaugumu, kā tas bija nekustamajam īpašumam. Būtībā nekustamo cenu kāpums bija tāds, kā burbulis un agri vai vēlu tam bija jāsprāgst, jo šāds cenu pieaugums nav iespējams ilgtermiņā un cilvēki agri vai vēlu saprot, ka šīs cenas ir krietni par lielu un vairs nav gatavi maksāt. Un tad arī šis tirgus sāk stagnāciju un pēkšņi šo īpašumu cenas krīt, kas tieši notika 2008. un 2009. gadā, kad cenas nokrita pat uz pusi, bet nu jau tās atkal ir savā vecajā līmenī un liela daļa cilvēku šīs milzīgās cenas atkal nevar samaksāt un tāpēc arī ņem kredītus.

Nekustamo īpašumu cenas būtībā variē vienmēr un tās nemitīgi kāpj un krīt, un tā tam arī vajadzētu būt, jo vienmēr pieprasījums un piedāvājums nevar būt vienā līmenī un tāpēc arī cenām būtu jāstaigā. Bet, kā jau minēju iepriekš, pēdējos gados šīs cenas tikai kāpj un drīz jau būs atgriezušās iepriekšējā līmenī, kāds tas bija pirms krīzes un tas, savukārt nozīmē, ka mēs, iespējams, atkal ejam uz kādu finanšu armagedonu, kad atkal liela daļa no pasaules bagātības pazudīs un daudzu produktu cenas atkal kritīs. Protams, to, vai tas tā tiešām būs mēs nevaram zināt, bet ikviens var būt piesardzīgs ar lielu pirkumu veikšanu un pirms katra no šādiem pirkumiem padomāt, vai šī cena ir adekvāta, vai tomēr to varētu samazināt, lai tā atbilstu patiesajai īpašuma vērtībai.

Nekustamo īpašumu cenas tāpat, kā jebkura cita produkta vai pakalpojuma cenas ir atkarīgas no tā, cik cilvēki daudz ir gatavi par šiem īpašumiem maksāt, un šobrīd, kad cenas par divistabu dzīvokli jau ir atpakaļ 20 tūkstošu Eiro apmērā, mums vajadzētu kļūt piesardzīgākiem, bet tas tā noteikti nenotiek un cilvēki vēl jo projām ņem hipotekāros kredītus un iesaistās milzīgās kredītsaistībās, lai tikai iegūtu savās rokās īpašumu, kur dzīvot. Pamatā jau ir tā, ja cilvēki ir gatavi maksāt šādas augstas cenas, tad arī šīs cenas pašas no sevis nekritīs, jo nekustamo īpašumu pārdevēji taču grib labi nopelnīt un ir gatavi piedāvāt dzīvokli par, pēc iespējas lielākām naudas summām. Un ja jau cilvēki ir gatavi tik daudz maksāt, tad, kāpēc gan viņiem par tādām cenām nepārdot.

Es nezinu, kā jūs, bet es noteikti, ka pašlaik nogaidītu un nepirktu īpašumu, jo cenas ir tiešām pārāk lielas un vai nu tās kritīs lēnām un organiski vai arī strauji, kādas krīzes ietekmē.

Kad mājās notiek remontdarbi tad bieži vien tie izmaksā vairāk nekā bija plānots un tad ir tikai dažas iesējas, kā saņemt šo naudu un tās ir vai nu ņemt kredītu vai arī gaidīt līdz nākamai algai, bet otrais variants ir nepateicīgāks, jo remontdarbu laikā jau tā visa māja parasti ir nekārtīga un cilvēks noteikti nevēlēsies vēl gaidīt mēnesi līdz tam, kad saņems nākamo algu, lai varētu pabeigt šo remontu.

Sākot jebkādus remontdarbus mēs parasti aptuveni izplānojam, ka būs vajadzīgs nomainīt tādas un tādas lietas, būs nepieciešams nopirkt dažādas lietas un būs vajadzīgs aptuveni tik un tik laiks, bet kad remontdarbi ir iesākti, tad bieži vien visi šie mērījumi, plāni un iegribas tiek pārsniegti, jo pēkšņi gadās, ka ir vajadzīga vairāk nauda, vairāk laika vai jāmaina ir daudz vairāk lietas, kā sākotnēji bija plānots. Šādi tas var gadīties remontdarbos jebkurā istabā, sākot no vannas istabas un tualetes, kad pēkšņi izrādās, ka jāmaina ir arī pods līdz dzīvojamai istabai, kad noplēšot tapetes izrādās, ka ir jāšpaktelē vai mēģinot krāsot griestus izrādās, ka apakšā ir krīts un tas būs jākasa nost. Protams mēs pirms remontdarbiem varam mēģināt tos daudz labāk izplānot un ieplānot gan vairāk laika gan vairāk naudas, ja nu kaut kas noiet greizi, kā tas lielākoties arī notiek. Bet, ja šāda plānošana nav veikta tad atliek tikai ņemt interneta ātro kredītu un ar to nosegt šī remonta izmaksas, bet no nākamās algas tad uzreiz atmaksāt šo kredītu. Remontdarbi un neplānoti remontdarbi ir tieši tā lieta, kam šie ātrie kredīti noder, jo kā jau iepriekš minēju šie remontdarbi ir grūti plānojami un pat speciālistiem bieži vien sanāk pārāk optimistiski noteikt kopējās izmaksas un klientam nākas pārmaksāt, bet ja naudas nav, lai veiktu šo pārmaksu tad atliek tikai ņemt šo kredītu!

Ko darīt lai nebūtu jāņem kredīts?

Lai nebūtu jāņem aizdevums ir vajadzīgs pirms remonta kārtīgi izplānot visu, ko vien iespējams, apskatot visu remontējamo apvidu līdz pašiem sīkumiem un uzdodot jautājumus, vai visas iesaistītās lietas būs iespējams pēc tam atkal izmantot vai arī tomēr tās būs jāmaina. Arī veicot aprēķinus, nevajadzētu skatīties pašas lētākās preces, jo izmantojot lētākās preces, tās nereti būs jāizmanto pat dubultā, un beigu beigās sanāks tieši vēl pārmaksāt. Mēģinot veikt remontdarbu aprēķinus jums vajadzētu plānot visu, ko vien iespējams un mēģināt apskatīt šo remontu no visām pusēm sākot ar laiku, cik ilgi tam būs vajadzīgs, bet jāņem vērā arī laika apstākļi, tavas dotības veicot remontu un vēl daudz un dažādi faktori, kā arī jāieplāno ir vismaz par 30% lielāks budžets, kā plānots, jo vienmēr kaut kas var noiet greizi.

Vai kredīta ņemšana ir slikta?

Manuprāt, ja kredīts tiek ņemts šādām vajadzībām un tiek laicīgi atmaksāts, tas nav slikts darījums un ja tiek izmantot bezprocentu kredīts, tad ir iespējams atmaksāt tieši tikpat, cik aizņēmās. Remontdarbi vienmēr ir bijuši un būs nepatīkams periods cilvēka dzīvē, jo mājās ir nekārtība un ir samazinātas ērtības, tāpēc arī, ja aptrūkstas nauda, manuprāt, labāk ir paņemt šādu kredītu, nekā mocīties vēl mēnesi ar nekārtīgu mitekli.

Izgudrotājs Toamss Edisons ir viens no zināmākajiem ASV personāžiem, kura daudzie panākumi ir saistīti ar Fonogrāfu, elektrisko spuldzīti un citām tehnoloģijām, bet to, ko daudzi nezina ir tas, ka Edisons izmēģināja savu roku arī celtniecības nozarē veidojot uzņemamu, kas nodarbojās ar cementa liešanu un veidošanu.

Edisons jau agrāk bija izveidojis uzņēmumu, kas darbojās ar dažādu minerālu iegūšanu, bet šajos procesos, šis uzņēmums veidoja ļoti lielus krājumus ar pūder-smiltīm, kas savukārt bija ļoti noderīgas cementa ražošanā, un lai gan sākumā viņš šīs smiltis pārdeva pa taisno cementa ražotājiem, vēlāk viņš saprata, ka ir iespējams panākt daudz vairāk un pats uzsāka savu biznesu cementa industrijā.
Edisons jau izsenis bija zināms ar saviem izgudrojumiem, bet darbu pei cementa rūpnīcas viņš arī uzskatīja par inovatīvu, jo jau no bērnības viņam bija uzskats, ka cementu varētu izmantot vairāk ēku būvniecībā mēbeļu ražošanā un citās līdzīgās jomās, un kad šāda iespēja radās Tomass uzsāka savu biznesu ražojot cementu.

Uzņēmums, ko Edisons izveidoja saucās Edisona Portlendas Cementa Kompānija, kas tika nodibināta 1899. gadā, ar mērķi izkonkurēt esošos cementa uzņēmumus. Iesākumā Edisons centās pilnveidot pašu cementa ražošanas rūpniecību, lai tā būtu daudz izdevīgāka, kā citiem uzņēmumiem, un viņš izgudroja daudz efektīvāku cepli, kas bija vairāk kā 150 pēdas garš, atšķirībā no tā laika 40-60 pēdu garajiem cepļiem, kas nespēja konkurēt ar Edisona izgudrojumu. Sākumā Edisona cementa kompānijai gāja grūti un tā sāka licenzēt šo cepļu ražošanu arī citiem līdzīgiem uzņēmumiem, tādā veidā palielinot konkurentu atdevi no kapitāla un iegūstot sev daudzus jaunus spēcīgus konkurentus. Iespējams tas bija viens no iemesliem, kāpēc Edisona Portlendas cementa rūpnīca nespēja nopelnīt naudu, un vienīgais objekts, kas saistītas ar šo rūpnīcu, kas bija veiksmīgs bija Jenkiju stadions, kas tika pilnībā veidots no cementa, un šeit Edisons piegādāja lielāko daļu no materiāliem, kas bija nepieciešami stadiona izveidei.

Edisona uzņēmums centās izveidot arī citus cementa produktus, kā cementa mājas, cementa mēbeles un cementa ierīces, bet tās bija nepraktiskas, grūti izveidojama un kopumā var tikt uzskatītas par izgāšanos. Tāpēc pēc Jenkiju stadiona uzbūves kompānija vēl pāris gadus cīnījās cenšoties nopelnīt, bet pēc tika likvidēta lielās depresijas laikā, jo nespēja konkurēt ar citiem daudz jaunākiem un inovatīvākajiem uzņēmumiem.

Kaņepes ir jeb kaņepju šķiedra ir viens no ātrāk augošajiem augiem, kura šķirnes ir pielāgojušās visdažādākajiem klimatiem sākot no mūsu mērenā klimata līdz pat tropu un subtropu klimatiem un pat kalnainiem apvidiem ar ļoti nepateicīgiem augšanas apstākļiem. Kaņepes jau izsenis tikušas izmantotas dažādos virzienos sākot no medicīnas, līdz pārtikai un prāta paplašināšanai, bet pēdējos gados kaņepes sāk izmantot arī ēku būvniecībai, izmantojot kaņepju šķiedras, kas tiek sapresētas un sajauktas ar betonu. Kaņepes bieži vien tiek audzētas tieši priekš sēklām, lai no tām ražotu biodīzeli, ēdienu vai cita veida produktus, bet šķiedras nereti netiek tālāk izmantotas, tāpēc šī industrijas, kas varētu izmantot visu šo neizmantoto materiālu būtu tikai ieguvēja.

Kaņepes, kas tiek izmantotas celtniecībai tiek sauktas par HempCreed jeb kaņepju betonu, kas būtībā ir laima, kaņepju šķiedras un mazliet cementa sajaukums, kas tiek veidots ēku un dažādu citu celtņu celtniecībai un izolācijai. Šis materiāls ir ļoti labs insulators, kā arī tas uzsūc mitrumu un pēc tam to iztvaiko karstākā laikā, tādā veidā celtnes, kas celtas no šī materiāla var tikt uzskatītas kā organiskas jo tās būtībā elpo, un tādā veidā regulējot iekšējo temperatūru un mitruma stāvokli. Vienīgās sliktās lietas, kas saistītas ar kaņepju betonu ir tās, ka šī materiāla blīvums ir tikai 15%, ja to salīdzina ar parasto cementu, kā arī šī materiāla saspiešanas izturība ir daudz mazāka nekā betonam, tāpēc ēkas, kas tiek veidotas no šī materiāla ir jāveido arī no kāda cita materiāla, kas noturēs kopējo struktūras vertikālo spēku, jo kaņepju betons būtība sabruktu pats zem sava svara.

Ja runājam par videi draudzību, tad šeit gan kaņepju šķiedrām ir ļoti būtiskas priekšrocības pār citiem materiāliem, jo kaņepju augam augot, tas uzņem ogļskābo gāzi, un veidojot celtnes no šī materiāla katrā kvadrātmetrā ir iespējams uzglabāt aptuveni 165 Kilogramu ogļskābās gāzes, kas savādāk atkal būtu izlaista atmosfērā tādējādi palielinot siltumnīcas efektu.

Kaņepju betons ir organisks materiāls, kas varētu noderēt privātmāju vai citu mazāku celtņu būvniecībai, bet lai to pagatavotu celtniekiem ir jāiegulda diezgan daudz darba, un tāpēc, ka šis kaņepju betons nespēj pats noturēt savu svaru, tad tas nav labs materiāls augstceltņu būvniecībai.

Henrijs Fords ir viens no zināmākajiem ASV industriālistiem, kas uzbūvēja Ford motor kompāniju, kas ir viena no lielākajām kompānijām pasaulē ar vairāk kā 140 miljardiem gada apgrozījumu un 200 miljardiem kopējo īpašumu. Ford uzņēmums pašlaik nodarbina vairāk kā 180 miljonus cilvēku un ir viens no lielākajiem uzņēmumiem pasaulē. Bet tā tas nebija vienmēr, un kad Henrijs Fords izveidoja šo uzņēmumu, tas sāka no nekā un dažu desmitu gadu laikā kļuva par Auto industrijas līderi pateicoties Forda uzcītībai, pacietībai un strādīgumam.

Bet šodien parunāsim par Henrija domu graudu, jeb Rūžas Upes kompleksu, kas tajā laikā bija pasaulē lielākā industriālā celtne ar 1.5 kvadrātkilometru kopējo iekšējo platību, savu elektrības ražotni, dzelzceļa staciju ostu un citām nepieciešamajām lietām. Henrijs Fords bija ļoti liels Vertikālās integrācijas cienītājs, kas nozīmē, ka viņam nepatika darbus sadalīt vairākās vietās, bet gan visu koncentrēt vienuviet, tādā veidā radot daudz efektīvāku darbaspēku, izskaužot pārvadājumu izmaksas un kopumā uzlabojot efektivitāti un darba ražīgumu. Pēc Ford T modeļa panākumiem Henrijam bija pietiekoši daudz līdzekļu, lai īstenotu visas savas ambīcijas, un viņa lielākais mērķis bija uzbūvēt pašu lielāko un efektīvāko rūpnīcu pasaulē, kas no plikiem materiāliem varētu izveidot braucamas automašīnas tādā veidā pilnīgi visu ražojot iekšēji un praktiski bez ārējas palīdzības.

Rūžas upes komplekss tika veidots Mičiganā, un tā celtniecība sākās 1917 gadā, bet turpinājāt 11 gadus līdz 1928 gadam. Henrijs pats personīgi pārraudzīja visu celtniecību un kopā ar saviem inženieriem plānoja kopējo ražotnes struktūru un to, lai to varētu izveidot pēc iespējas efektīvāk. Forda mērķis bija izveidot pilnībā funkcionējošu ražotni, kas no plika metāla, naftas un citiem materiāliem varētu izveidot braucamas automašīnas, un viņam tas arī izdevās, jo 1930. gados šis komplekss nodarbināja vairāk kā 100 tūkstošus darbinieku un ražoja dažādus Ford modeļus sākot no Ford model A un model B līdz pat Mustang un Ford kravas automašīnām.

Mūsdienās, šī ražotne vairs netiek tik plaši izmantota, jo tā nu jau ir novecojusi, un nespēj veikt modernās lietas, kur nepieciešami datori, elektrība un vieta veida materiāli, kā tas bija no 1900 gadiem. Ford kompānija ir izpārdevusi lielu daļu no šī kompleksa, un pēdējās mašīnas šeit tika saražotas 2004. gadā, un tagad kompleksā palicis ir 3000 vietu pakošanās laukums, kur tiek novietotas Ford smagās automašīnas pēc saražošanas netālu esošajās jaunajās rūpnīcās.
Kopumā Rūžas cents vēl jo projām ir aktīvs, jo Ford kompānija ir izveidojusi 6 jaunas rūpnīcas ar 2.4 kvadrātkilometru iekštelpu platību, kā arī netālu darbojas dažādas metāla ražotnes un elektrības ražotnes.

Bakminsters Fullers bija zinātnieks, izgudrotājs, domātājs un stāstu stāstītājs, tāpēc ir ļoti grūti mēģināt nodefinēt šo cilvēku ar dažiem vārdiem. Richards Bakminsters Fullers, jeb Bakijs, kā viņš pats sevi dēvēja dzima 1895 gadā, kādā vidusmēra Amerikas ģimenē. Bakijs jau bērnībā parādīja savu talantu inženierzinātnes un dizaina apvienošanā veicot dažādus vienkāršus izgudrojumus un vienmēr cenšoties visu pilnveidot un uzlabot.

Bakijs plašākai pasaulei noteikti ir zināms ar savu geodēzisko kupolu, kas būtībā ir kupols, kas veidots no trijstūriem, un kas kļūst stiprāks, jo tas top lielāks. Bakijs šo kupolu neizgudroja, bet to pilnveidoja un izveidoja dažādus pielietojumus tam. Ģeodēziskais kupols tika lietots dažādu koncertzāļu veidošanā tāpat, kā ASV karavīru patvērumu un daudzu citu projektu veidošanā. Bakijs šo projektu pārņēma no Walthera Bauersfielda, kas cenšoties izveidot planetāriju izveidoja šo struktūru, un saprata, kā tā būs gan labs mārketinga triks gan arī būs ļoti noderīga dažādās lietās.

Bakijs tālāk šos struktūru pilnveidoja ar dažādiem koledžas studentiem un pat ieguva patentu struktūras veidošanai, bet pēc pirmā strādājošā prototipa izveides viņš uzreiz ieguva slavu un viņa celtniecības kompānija sāka būvēt šāda tipa celtnes dažnedažādās vietās, parasti vairāk tieši izskata un dizaina vajadzībām nevis praktiskiem elementiem.

Ģeodēziskais kupols būtībā ir pusaplis, kas veidots no trijstūriem, tādā veidā izmantojot suspensijas spēkus un eliptisko formu. Ja jūs varat iedomāties to, kāpēc upju dambjiem ir ieliektas formas, un kāpēc bundžas ir ieliektas, tad varat saprast, kāpēc šāds kupols bija tiks stiprs, ka tam nevajadzēja nekādus balstus un tas bija spējīgs pats sevi noturēt, bet fakts, ka tas kļūstot lielāks kļūst aizvien stiprāks arī ir fenomenāls, jo trijstūri kļūst proporcionāli mazāki un tādā veidā stiprāk ar dubulto eliptisko formu notur kupolu pašu uz sava svara!